Vārnas
Savu četrpadsmito dzimšanas dienu Sanna sagaida bērnunamā, kur ir augusi jau vairākus gadus, un bērnunama spiedogs paliek viņas dvēselē arī vēlāk, kad meitene jau ir izrāvusies no šīs vides un cenšas kļūt laimīga savās mājās un ģimenē.
Taču arī Sannas meitai Liai, kurai ir mīloši vecāki, nākas pastāvēt par sevi pasaulē, kur citādais tiek uzlūkots ar aizdomām un nepatiku, pat naidu.
Kā pieņemt citādo sevī, ja to nepieņem citi? Vai Sannai un Liai izdosies atrast savu vietu šajā pasaulē?
Skolā viņa ir “čīčene” un “vārna”, “džakene”, “mellene” un kas tik vēl ne. Liai visvairāk nepatīk, ja viņu sauc par vārnu.
– Mamm, vārnas taču ir gudri putni. Kāpēc viņi smejas?
– Ir gudras, meitiņ, ir! Ļoti gudras! Droši vien gudrākas par visiem tiem smējējiem kopā.
– Un skaistas?
– Skaistas. Melnas, spīdīgas acis, stipras kājas un spārni.
– Man arī ir melnas acis!
– Tev ir ļoti skaistas acis, Lia, – es viņai toreiz paskaidroju. –
Viņi sauc tevi par vārnu, jo baidās, ka tu esi krauklis. Kraukļi ir visgudrākie putni pasaulē.